25.02.2020
PELDĒŠANAS
NODARBĪBA
2.b KL. SKOLĒNi
Atbildīga persona: Ž. Doroščonoka
Dalībnieki: 2.B

Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī.
Peldēšanas prasmi vislabāk var apgūt jau agrā bērnībā, kad kustību
iemaņas cilvēks apgūst visātrāk un visprecīzāk. Kustību iemaņas (to
skaitā arī prasmi peldēt), kas iegūtas bērnībā, cilvēks parasti saglabā
līdz sirmam vecumam.
Ir pierādīts, ka peldēšana harmoniski attīsta cilvēka
organismu.[nepieciešama atsauce] Palielinās muskuļu masa, muskuļi kļūst
spēcīgāki un elastīgi, zūd lielais tauku slānis, nostiprinās sirds un
asinsvadu sistēma, nomierinoši tiek ietekmēta nervu sistēma, normalizēts
elpošanas kustības, attīrītas ādas poras.[nepieciešama atsauce] Ūdens
mehāniskās un termiskās iedarbības rezultātā peldētāja āda kļūst gluda
un plastiska.[nepieciešama atsauce] Peldēšana labi attīsta un nostiprina
elpošanas sistēmu. Pieauguša vīrieša plaušu tilpums maksimālas ieelpas
laikā parasti ir 3000-3500 cm3, taču peldētājiem tas palielinās pusotras
un pat vairāk nekā divas reizes.[nepieciešama atsauce]
Atrodoties miera stāvoklī vai lēni ejot, cilvēks uzņem 300 — 400 cm3
gaisa vienā ieelpā. Peldot ieelpa ir ievērojami dziļāka, izelpa
pilnīgāka. Šādu padziļinātu elpošanu peldot cilvēks izdara daudzas
reizes. Tā, piemēram, lai nopeldētu 500 m, viņš ieelpo 200-250 reizes.
Ūdens spiediens uz krūškurvi sasniedz 6-8 kg. Taču peldētājs šo
spiedienu sevišķi nejūt, jo tas vienmērīgi sadalās pa visu krūškurvja
virsmu. Ieelpojot peldētājam šis ūdens spiediens jāpārvar — tā rezultātā
attīstās un nostiprinās elpošanas muskulatūra. Tādēļ ārsti peldēšanu
uzskata par lielisku plaušu vingrinājumu. Turklāt svarīgi tas, ka šis
vingrinājums tiek izpildīts svaigā gaisā.
Peldēšana kā ārstniecības līdzeklis ieteicams daudzu slimību gadījumos.
Tā, piemēram, lieliski palīdz samazināt vai pat pilnībā likvidēt
locītavu kustību traucējumus, nereti noder arī sirds un asinsvadu
slimību ārstēšanā. Sevišķi labvēlīgi peldēšana ietekmē bērnu organisma
attīstību, veicina ēstgribu. Sistemātiskas nodarbības ūdenī pieradina
asinsvadu sistēmu elastīgi un ātri piemēroties apkārtējās vides
straujajām temperatūras izmaiņām. Tā rezultātā organisms norūdās un spēj
sekmīgi pretoties dažādām saaukstēšanās slimībām. Tāpēc daudzu vecāku
uzskats, ka peldēšanās izraisa saaukstēšanos, ir maldīgs. Bērna
organisms pakļauts saaukstēšanās slimībām tikai tad, ja nav zināmi vai
netiek ievēroti peldēšanās higiēnas pamatnoteikumi, kā arī nepareizi
rīkojoties pirms peldēšanas, peldēšanas laikā un pēc peldēšanas.
|