|
25.02.2020
PELDĒŠANAS NODARBĪBA
2.b KL. SKOLĒNi
Atbildīga persona: Ž. Doroščonoka Dalībnieki: 2.B
Peldēšana ir pārvietošanās veids ūdenī. Peldēšanas prasmi vislabāk var apgūt jau agrā bērnībā, kad kustību iemaņas cilvēks apgūst visātrāk un visprecīzāk. Kustību iemaņas (to skaitā arī prasmi peldēt), kas iegūtas bērnībā, cilvēks parasti saglabā līdz sirmam vecumam. Ir pierādīts, ka peldēšana harmoniski attīsta cilvēka organismu.[nepieciešama atsauce] Palielinās muskuļu masa, muskuļi kļūst spēcīgāki un elastīgi, zūd lielais tauku slānis, nostiprinās sirds un asinsvadu sistēma, nomierinoši tiek ietekmēta nervu sistēma, normalizēts elpošanas kustības, attīrītas ādas poras.[nepieciešama atsauce] Ūdens mehāniskās un termiskās iedarbības rezultātā peldētāja āda kļūst gluda un plastiska.[nepieciešama atsauce] Peldēšana labi attīsta un nostiprina elpošanas sistēmu. Pieauguša vīrieša plaušu tilpums maksimālas ieelpas laikā parasti ir 3000-3500 cm3, taču peldētājiem tas palielinās pusotras un pat vairāk nekā divas reizes.[nepieciešama atsauce] Atrodoties miera stāvoklī vai lēni ejot, cilvēks uzņem 300 — 400 cm3 gaisa vienā ieelpā. Peldot ieelpa ir ievērojami dziļāka, izelpa pilnīgāka. Šādu padziļinātu elpošanu peldot cilvēks izdara daudzas reizes. Tā, piemēram, lai nopeldētu 500 m, viņš ieelpo 200-250 reizes. Ūdens spiediens uz krūškurvi sasniedz 6-8 kg. Taču peldētājs šo spiedienu sevišķi nejūt, jo tas vienmērīgi sadalās pa visu krūškurvja virsmu. Ieelpojot peldētājam šis ūdens spiediens jāpārvar — tā rezultātā attīstās un nostiprinās elpošanas muskulatūra. Tādēļ ārsti peldēšanu uzskata par lielisku plaušu vingrinājumu. Turklāt svarīgi tas, ka šis vingrinājums tiek izpildīts svaigā gaisā. Peldēšana kā ārstniecības līdzeklis ieteicams daudzu slimību gadījumos. Tā, piemēram, lieliski palīdz samazināt vai pat pilnībā likvidēt locītavu kustību traucējumus, nereti noder arī sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā. Sevišķi labvēlīgi peldēšana ietekmē bērnu organisma attīstību, veicina ēstgribu. Sistemātiskas nodarbības ūdenī pieradina asinsvadu sistēmu elastīgi un ātri piemēroties apkārtējās vides straujajām temperatūras izmaiņām. Tā rezultātā organisms norūdās un spēj sekmīgi pretoties dažādām saaukstēšanās slimībām. Tāpēc daudzu vecāku uzskats, ka peldēšanās izraisa saaukstēšanos, ir maldīgs. Bērna organisms pakļauts saaukstēšanās slimībām tikai tad, ja nav zināmi vai netiek ievēroti peldēšanās higiēnas pamatnoteikumi, kā arī nepareizi rīkojoties pirms peldēšanas, peldēšanas laikā un pēc peldēšanas.
|
|
27.02.2020
|
