Mācību ekskursija

 

Daugavgrīvas  cietoksnis

 

Ārpus skolas vēstures nodarbība.

Atbildīga persona: Igors Vatoļins

Tēma:

Metodika: Mācību ekskursija

 

15.04.2025 8:40 - 12:30	15.04.2025 8:40 - 12:30	15.04.2025 9:40 - 14:30	15.04.2025 9:40 - 14:30	25.04.2022 9:30 - 13:00	25.04.2022 11:00 - 15:00
Dalībnieki: 3.A kl. skolēni	Dalībnieki: 7.A kl. skolēni	Dalībnieki: 8.A kl. skolēni	Dalībnieki: 8.B kl. skolēni	Dalībnieki: 9.AB kl. skolēni	Dalībnieki: 8.AB kl. skolēni
Atbildīgas personas: Irina Nežina Irina Kozlova Tatjana Moisejeva	Atbildīgas personas: Tatjana Moisejeva Zinaida Ivolgina	Atbildīgas personas: Tatjana Petrosjana Jeļena Kudrjavceva Tatjana Moisejeva	Atbildīgas personas: Anatolijs Sokols Tatjana Moisejeva	Atbildīgas personas: T. Moisejeva A. Sokols	Atbildīgas personas: T. Moisejeva A. Sokols

Adrese:

Birzes iela 2, Kurzemes rajons, Rīga, LV-1016

https://rop.lv/tures/

Daugavgrīvas (Ust-Dvinskas) cietoksnis

Rīga, Bolderājas apkaime
Šī cietokšņa vēsture aizsākās 13. gadsimta sākumā.

Drīz pēc tam, kad 1201. gadā ap Rīgu tika uzcelts cietokšņa mūris, Ikšķiles bīskaps Alberts (no 1201. gada Rīgas bīskaps ) uzcēla nocietinājumu, lai aizsargātu pilsētu no jūras.

Šim nolūkam vecās Rietumdvinas (Daugavas) senās gultnes labajā krastā, aptuveni tur, kur tagad atrodas Vecaku ciems, tika uzcelts nocietināts cisterciešu klosteris.
No 16. gadsimta vidus Dvina veidoja jaunu grīvu. Līdz tam laikam tās pieejas kontrolēja Polijas-Lietuvas kopvalsts. Nebija vajadzības aizstāvēt bijušo, seklāko grīvu, un nocietinātais klosteris sāka zaudēt savu stratēģisko nozīmi. Polijas un Zviedrijas kara laikā (1600-1629) zviedri grāfa Mansfelda vadībā ieņēma vecos nocietinājumus, kas jau bija zaudējuši savu militāro nozīmi. Neriskējot virzīties augšup pa upi, lai aplenktu Rīgu, zviedru karaspēks uzbūvēja četrstūrainu zemes nocietinājumu Dvinas jaunā kanāla kreisajā krastā pie Buļļupes satekas, ko sauca par “Schanz Neumünde” jeb “Neumünde” (Jaunā ieteka).
Tādējādi Rīga tika atdalīta no atklātās jūras. 1609. gadā poļiem izdevās šo nocietinājumu atņemt ienaidniekam, taču ne uz ilgu laiku; drīz vien viņiem izdevās to atgūt no zviedriem.

Tomēr 1621. gadā pilsēta un visa upes grīva beidzot nonāca Zviedrijas kroņa pakļautībā.

Tā stratēģiskās nozīmes dēļ XVII gadsimta 40. gados pils tika modernizēta, to paplašināja ar pieciem bastioniem (pēc t. s. holandiešu sistēmas) un diviem vārtiem. Tika uzceltas divstāvu kazarmas karavīriem, kā arī dzīvokļi virsniekiem, noliktavas un garnizona baznīca, kurā kādu laiku kalpoja mācītājs Ernsts Gluks.

Viņš ir pazīstams ar to, ka pirmais latviski iztulkoja Bībeli un bija topošās Krievijas ķeizarienes Katrīnas Lielās Martas Skavronskas audzinātājs. 1680. gadā veco Neimundes pili nojauca un tās materiālus izmantoja jauna cietokšņa celtniecībai. Arvien biežāk cietoksni sāka dēvēt par “Dinimindi”. Šo nosaukumu galu galā pieņēma pēc teritorijas pievienošanas Krievijas impērijai. Līdz Lielā Ziemeļu kara sākumam (1700-1721 ) nostiprināja iepriekšējos piecus bastionus, tiem pievienoja sesto (pēc Sebastjēna Le Pretre de Vobāna sistēmas), uzcēla jaunus kazemātus, ierīkoja pulveru pagrabus un no akmeņiem apbēra vaļņus.
Pētera I armijas veiktā Rīgas aplenkuma laikā 1709. gadā tika bloķēta arī Dinamundes citadele, kas gadu vēlāk kopā ar pilsētu nonāca impērijas pārvaldībā. Pirmais krievu cietokšņa inženieris majors de Kolings tika iecelts šajā amatā 1712. gadā. 1721. gadā cietoksni apmeklēja imperators Pēteris Lielais. Pulkvedis Kropotovs 1729. gadā kļuva par pirmo cietokšņa krievu komandantu.

Papildus Dvinas upes grīvas aizsardzībai 18. gadsimtā cietoksni izmantoja arī kā cietumu. Citu ieslodzīto vidū 1742. gadā šeit tika ieslodzīts arī Elizabetes Petrovnas gāztais imperators Jānis VI (Antonovičs) un viņa vecāki AnnaLeopoldovna un Antons Ulrihs Brunsvics.
1765. gadā Rīgas jūras līča piekrastē tika uzcelts Komētas cietoksnis. Pēc arhitekta A. F. Vistas (1722-1794) projekta 1772-1776. gadā forta centrā, nelielās zviedru garnizona baznīcas vietā, tika uzcelta vienjoma pareizticīgo mūra Pestītāja Pestīšanas baznīca ar trīsstāvu zvanu torni.

Tā bija paredzēta 500 cilvēkiem. No 1783. līdz 1788. gadam šeit tika uzbūvēts dambis, kas savienoja cietoksni ar Kometas cietoksni. 1808. gadā pilnībā tika pabeigti Kometas dambja celtniecības un Dinamindes ostas padziļināšanas darbi.
Krimas kara laikā 1855. gadā cietokšņa baterijas veiksmīgi atvairīja angļu kuģu mēģinājumus iebraukt Dvinas (Daugavas) grīvā.

Pēc tam cietoksni vairākkārt modernizēja un nostiprināja, īpaši Pirmā pasaules kara priekšvakarā. 1893. gadā to pārdēvēja par Ust-Dvinsku. Tolaik štāba priekšnieka pienākumus pildīja G. I. Gončarenko (plašāk pazīstams kā rakstnieks Jurijs Galičs). Šeit 1855. gadā piedzima nākamais kreisera “Varjags” komandieris Vsevolods Fjodorovičs Rudņevs. Kara laikā cietoksnis veiksmīgi aizstāvēja Dvinas upes grīvu un tikai 1917. gada augustā pēc pavēles tika pamests.

Krievu karaspēks uzspridzināja fortus, baterijas, arsenālu un pulveru pagrabus.
Pēc 1919. gada citadele atkal mainīja nosaukumu un kļuva par Daugavgrīvas citadeli. Šeit tika izvietotas Latvijas armijas un flotes vienības. Dievkalpojumi Pestītāja Pārvērtību baznīcā vairs netika noturēti, un 20. gadsimta 30. gadu beigās baznīcas ēka, izņemot zvanu torni, tika nojaukta.

Padomju laikā zvanu torni izmantoja kā ūdenstorni.
Cietokšņa akvatorijā atradās mīnu raķešu divīzija un zemūdeņu brigāde.

Objekta izmantošana militārām vajadzībām neļāva to aizsargāt kā vēsturisko mantojumu. Daugavgrīvas cietoksnis tika pasludināts par arhitektūras pieminekli ar Latvijas PSR Ministru padomes 1983. gada 18. oktobra rīkojumu Nr. 595, taču drīz vien šis lēmums tika atcelts.
1993. gadā Krievijas karaspēks nodeva citadeli Latvijas armijas rokās. Divus gadus vēlāk ar Ministru kabineta 1995. gada 6. novembra lēmumu cietoksnim atkal tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss (reģistra kods Nr. 6606). 1999. gadā Aizsardzības ministrijas paspārnē izveidotā bezpeļņas organizācija “Aizsardzības īpašuma fonds” un restaurācijas un būvniecības uzņēmums “Aumeistaru muiža” noslēdza cietokšņa nomas līgumu, pamatojoties uz objekta izpēti un rekonstrukciju. Līguma termiņš ir 49 gadi, taču līdz šim nomnieks nav pildījis savas saistības saglabāt šo unikālo arhitektūras pieminekli.

    21.04.2025