Šoreiz jaunieši no visas Eiropas sapulcējās Dānijā, lai, strādājot 8 darba grupās, radītu 8 rekomendācijas likumprojektam par Erasmus+ programmu no 2028. līdz 2034. gadam. Pieņemto rekomendāciju saraksts:
1. Izveidot spēcīgu, atsevišķu Erasmus+ Jaunatnes sadaļu ar savu budžetu, zīmolu un mērķa finansējumu 15% apmērā, lai atbalstītu jauniešu vadītas un nevalstiskās organizācijas ar mikrograntiem.
2. Nodrošināt, ka mobilitātes granti studentiem tiek izmaksāti pirms mobilitātes sākuma, lai novērstu ekonomisko nevienlīdzību.
3. Nodrošināt speciālu vietu brīvprātīgajam darbam un solidaritātei, (piemēram, ar atsevišķu "Key Action Point"), nošķirot to no formālai izglītībai veltītiem mehānismiem.
4. Erasmus+ 2028-2034 par plašu horizontālu prioritāti ir jānosaka pielāgošanās spēja (adaptability), lai palīdzētu jauniešiem atpazīt dezinformāciju un globālo nestabilitāti, stiprinot jauniešu organizācijas un darbiniekus.
5. Jāizveido atsevišķa finansējuma plūsma mīkstajām prasmēm (soft skills) un pilsoniskajām prasmēm, kas attīstāmas neformālajā izglītībā.
6. Ir obligāti jāvienkāršo un jāindividualizē pieteikšanās un atskaitīšanās process (piemēram, ar vienkāršas valodas izmantošanu, mentorēšanu un mutiskām opcijām).
7. Erasmus+ 2028-2034 ietvaros ir jāpalielina fokuss uz noturību un mieru (peace building), nodrošinot piekļuvi apmācībām un stiprinot programmu kaimiņvalstīs.
8. Programmai Erasmus+ 2028–2034 jāizveido atsevišķa Jaunatnes sadaļa (Erasmus+ Youth) ar savu budžetu un zīmolu, lai uzlabotu atpazīstamību un iesaisti.
Kopumā Latvijas viedokli pārstāvēja 2 jauniešu delegāti, Arturs Zamerovskis un Ieva Poškus, Izglītības un zinātnes ministrijas delegāte Viktorija Tkačenko, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale un Latvijas Jaunatnes padomes Interešu aizstāvības eksperte Katrīna Leitāne.