|
2026. gada 25. augusts
plkst. 10.00
Aktu zāle
izglītības projekta “Dauka bez robežām” īstenošanai 2026./2027.
mācību gadā
Darba tēma 2026./2027. mācību gadam
“Dauka bez robežām: skolēnu izziņas aktivitātes, patstāvīgās
domāšanas un pētnieciskās intereses attīstīšana starppriekšmetu
un projektu darbībā”
Mērķis
Veidot vienotu starppriekšmetu izglītības vidi 4.–6. klašu
skolēniem projekta “Dauka bez robežām” ietvaros, apvienojot
literatūru un valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, dabaszinības,
dabaszinātņu jomu, STEM/STEAM, kultūru, mākslu, ekskursiju,
pētniecisko un projektu darbību.
Veicināt skolēnu spēju uzdot jautājumus, patstāvīgi meklēt
atbildes, novērot, pētīt, eksperimentēt, salīdzināt, analizēt,
izdarīt secinājumus un prezentēt sava darba rezultātus.
Īpašu uzmanību pievērst Latvijas kā kultūrvēsturiskas,
ģeogrāfiskas un dabas telpas izzināšanai, veidojot skolēnu
interesi par savu zemi un apkārtējo pasauli ne tikai mācību
stundās, bet arī ekskursijās, muzejos, dabas objektos un
praktiskajā pētniecībā.
Galvenie uzdevumi
1. Noteikt projekta “Dauka bez robežām” vietu 4.–6. klašu
izglītības procesā 2026./2027. mācību gadā.
2. Izstrādāt vienotus projektā iesaistīto pedagogu
starppriekšmetu sadarbības principus.
3. Izmantot Daukas — zinātkāra bērna, kurš vēlas izprast
apkārtējo pasauli, — tēlu kā pamatu pētniecisku jautājumu
formulēšanai un skolēnu izziņas darbības organizēšanai.
4. Noteikt projekta integrācijas iespējas dažādu mācību
priekšmetu un izglītības jomu saturā.
5. Izstrādāt starppriekšmetu uzdevumu, pētījumu, eksperimentu,
radošo un projektu darbu sistēmu.
6. Īpašu uzmanību pievērst ģeogrāfijai, dabaszinībām, vēsturei
un valodām, veidojot saikni starp literāro darbu un reālās
pasaules izzināšanu.
7. Iekļaut projektā Latvijas ģeogrāfijas, reģionu, apdzīvoto
vietu, Baltijas jūras, upju, dabas objektu un ainavu izpēti.
8. Izmantot dabaszinību un dabaszinātņu jomas saturu
novērojumiem, pētījumiem, eksperimentiem un praktiskajiem
darbiem.
9. Iekļaut vēsturisko kontekstu — bērnu un pieaugušo dzīvi XIX
gadsimtā, sadzīvi, izglītību, darbu, transportu, tradīcijas un
sabiedrības pārmaiņas.
10. Izmantot latviešu valodu, mazākumtautību valodu un
svešvalodas kā izziņas, komunikācijas un informācijas ieguves
instrumentus, strādājot ar dažādiem avotiem, sagatavojot
intervijas, prezentācijas un projektu materiālus.
11. Saistīt projekta saturu ar bērna reālo dzīvi, Latvijas
kultūras mantojumu, vēsturi, dabu, mūsdienu tehnoloģijām un
apkārtējo vidi.
12. Izmantot programmas “Latvijas skolas soma”, STEM/STEAM,
kultūrizglītības, vides izglītības, karjeras izglītības,
pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas iespējas.
13. Attīstīt skolēnu patstāvīgo darbu — informācijas meklēšanu,
darbu ar avotiem, novērošanu, eksperimentēšanu, analīzi un
rezultātu prezentēšanu.
14. Veidot kopīgus izglītības produktus: pētnieciskos darbus,
prezentācijas, maketus, modeļus, ilustrācijas, video materiālus,
izstādes, ekskursiju un muzeju materiālus, digitālos un drukātos
materiālus.
15. Organizēt pedagogu izstrādāto materiālu uzkrāšanu un
sistematizēšanu projekta pieredzes turpmākai izmantošanai un
izplatīšanai.
Projekta īstenošanas principi
1. Starppriekšmetu pieeja
Viens Daukas jautājums var tikt pētīts no vairāku mācību
priekšmetu skatpunkta:
literatūra → valodas → vēsture → ģeogrāfija → dabaszinības →
matemātika → STEM/STEAM → māksla → tehnoloģijas.
2. Jautājums kā izziņas sākumpunkts
Mācību process sākas ne tikai ar gatavas informācijas apguvi,
bet ar jautājumu:
Kāpēc? → Kā? → Kas notiks, ja…? → Kā to var pārbaudīt? → Kur
meklēt pierādījumus? → Kā izskaidrot iegūto rezultātu?
3. No literārā darba uz pasaules izzināšanu
Sudrabu Edžus stāsts “Dullais Dauka” kļūst par sākumpunktu
plašākai pasaules izzināšanai, nevis tikai par literārās
analīzes objektu.
4. XIX un XXI gadsimta salīdzināšana
Skolēni pēta un salīdzina:
kā bija Daukas laikā → kāpēc tas bija tieši tā → kas ir
mainījies → kā tas darbojas šodien → kas varētu mainīties
nākotnē.
5. Mācīšanās darot
Priekšroka tiek dota aktīvām mācību formām:
novērojums → jautājums → informācijas meklēšana → eksperiments →
pētījums → diskusija → secinājums → sava produkta radīšana.
6. Mācīšanās ārpus klases un ekskursiju darbība
Ekskursiju darbība ir patstāvīga projekta izglītojošā un
pētnieciskā darba sastāvdaļa.
Skola → muzejs → pilsēta → dabas vide → vēsturiska vieta →
ekskursija → novērojums → pētījums → atgriešanās klasē →
pieredzes izvērtēšana → savs izglītības produkts.
Plānot:
muzeju un kultūras iestāžu apmeklējumus;
vēsturisku vietu un objektu izzināšanu;
dabas objektu un teritoriju izpēti;
pilsētvides un lauku vides izpēti;
tematiskas ekskursijas;
izglītojošus braucienus;
tematisko maršrutu “Pa Daukas pēdām” un citu izglītojošu
maršrutu izstrādi.
Ekskursija projektā tiek uztverta ne tikai kā brauciens vai
pasākums, bet kā mācību un pētnieciskās darbības forma:
sagatavošanās → uzdevums → novērojums → informācijas iegūšana →
analīze → rezultāts.
Pēc ekskursijām skolēni var veidot kartes, novērojumu
dienasgrāmatas, fotostāstus, videomateriālus, prezentācijas,
pētījumus, ceļvežus un citus projekta produktus.
7. Vecumposmu pēctecība
Uzdevumi un darbības formas tiek diferencētas 4., 5. un 6. klašu
skolēniem, saglabājot kopīgu projekta tematisko līniju.
8. Pedagogu sadarbība
Projekts nav papildu atsevišķs mācību priekšmets. Tā tēmas un
materiāli tiek integrēti esošajā mācību procesā, dodot
pedagogiem iespēju kopīgi īstenot starppriekšmetu uzdevumus.
9. Skolēns kā aktīvs projekta dalībnieks
Skolēns:
uzdod jautājumus → izvēlas pētījuma virzienu → meklē informāciju
→ novēro → pārbauda → eksperimentē → rada → prezentē → diskutē →
izvērtē rezultātu.
10. Vienotas projektu izglītības vides veidošana
“Dauka bez robežām” → “Latvijas skolas soma” → STEM/STEAM →
ģeogrāfija → dabaszinības → vēsture → valodas → kultūra → daba
un vide → māksla → tehnoloģijas → karjeras izglītība →
pilsoniskā un patriotiskā audzināšana.
Katrs virziens saglabā savus mērķus un saturu, vienlaikus
kļūstot par daļu no kopīgas projekta izglītības vides.
Darba organizēšana 2026./2027. mācību gadā
Pirmajā darba posmā nepieciešams:
noteikt projekta tēmas 4., 5. un 6. klasēm;
sadalīt darba virzienus starp pedagogiem;
noteikt starppriekšmetu saiknes;
izstrādāt provizorisko projekta pasākumu kalendāru;
noteikt katra mācību priekšmeta iesaistes iespējas;
plānot ekskursijas, muzeju apmeklējumus, izglītojošos braucienus
un pētnieciskās aktivitātes;
sagatavot nepieciešamo metodisko un informatīvo resursu sarakstu;
noteikt skolēnu darba rezultātu fiksēšanas un prezentēšanas
formas;
vienoties par pedagogu materiālu apmaiņas kārtību;
noteikt projekta starpposma izvērtēšanas un pieredzes analīzes
posmus.
Sagaidāmais rezultāts
2026./2027. mācību gada noslēgumā paredzēts izveidot un aprobēt
starppriekšmetu projekta “Dauka bez robežām” īstenošanas modeli
4.–6. klasēm.
Modelī tiks apkopoti:
pedagogu metodiskie materiāli;
starppriekšmetu uzdevumi;
skolēnu pētnieciskie un radošie darbi;
STEM/STEAM materiāli;
valodu, vēstures, ģeogrāfijas un dabaszinību materiāli;
ekskursiju un izglītojošo maršrutu materiāli;
programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros gūtā kultūras
pieredze;
skolēnu izstrādātie digitālie un drukātie produkti;
projekta īstenošanas pieredzes izvērtējums;
metodiskie ieteikumi projekta turpmākajai attīstībai.
Darba grupas vadītāja
Tatjana Moisejeva, direktora vietniece mācību darbā, projekta
“Dauka bez robežām” vadītāja
Projekta “Dauka bez robežām” pedagogu darba grupa
Liena Bizūne
Svetlana Hrapavicka
Regīna Vetruka
Iveta Mūrniece
Ludmila Renge
Jeļena Černišova
Jeļena Černakova
Pāvels Birjukovs
Aleksandrs Stahovskis
Tatjana Petrosjana
Vitālijs Kalnačs
Liene Varapoga
Kirils Dubinins
Vladimirs Asrijancs
Irina Kozlova
Tatjana Moisejeva
Jekaterina Vaļejeva
Ineta Kareļina
Larisa Kolesnika
Kristīne Bukaldere
Viktorija Ļebedeva
Ināra Šļomina
Inta Višņakova
Žanna Lukašova
Birzniece
Irina Kozlova
Ludmila Romanova
Zamerovskis Arturs
Jekaterīna Berkova
Diāna Logina
Elvīra Gameršmidte
Elīna Bežeckiha
Irēna Šinkareva
Maija Vīnholde
Tatjana Molčanova
Olga Gubkina
Vokālās studijas dalībnieki
|
