Neparastais radio

Pārdaugava
atpakaļ

17.11.2026

Teatralizēts vēstures uzvedums “NEPARASTAIS RADIO”

“Latvijai – 108 gadi!”

Uzvedums skolas aktu zālē tika izrādīts divas reizes:

  • Plkst. 11.50 – 1.–4. klašu skolēniem.
  • Plkst. 12.30 – 5.–9. klašu skolēniem.

“Neparastais radio” atgādināja, ka vēsture nav tikai datumi un notikumi mācību grāmatās. Tā ir mūsu valsts, mūsu cilvēku un arī mūsu pašu dzīves daļa.

Paldies jaunajiem aktieriem, scenārija autoram un visiem, kuri palīdzēja īstenot šo radošo ieceri!

Daudz laimes, Latvija!

 

2026. gada 17. novembrī  Rīgas Pārdaugavas pamatskolas aktu zālē notika skolēnu pašpārvaldes sagatavotais teatralizētais vēstures uzvedums “Neparastais radio”, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas simt astotajai gadadienai.

Ar humoru un radošu pieeju skolēni atainoja nozīmīgus Latvijas vēstures notikumus un kultūras sasniegumus.

Scenārija un fonogrammas autors: Maksims Vaļejevs.

Iestudējuma vadītājs: A. Zamerovskis

Pasākuma koordinatore: T. Moisejeva - Prezentācijas materiālu sagatavošana

Uzveduma dalībnieki: Sofija Karasjeva, Maksims Vaļejevs, Agata Dubiņina, Viktorija Markune, Alisija Raka.
Artjoms Ozoliņš
Marseļs Burmeistars
Deniss Ilarjevs
Kirills Kucajevs
Milānā Raka
Mihail Želčs

Uzvedums tika iekļauts arī svētku koncertprogrammā pirmo līdz piekto klašu skolēniem.

 

Neparastais radio

Scenārija autors

Maksims Vaļejevs

Fonogrammas autors

Maksims Vaļejevs

Iestudējuma vadītājs

Arturs Zamerovskis

Dalībnieki

Sofija Karasjeva, Maksims Vaļejevs, Agata Dubiņina, Viktorija Markune, Alisija Raka

Papildu izrāde

Uzvedums iekļauts arī svētku koncertprogrammā 1.–5. klašu skolēniem

Pasākuma koordinatore

Tatjana Moisejeva

Metodiskā iecere

Mērķis: ar humoristisku, skolēniem saprotamu radioarhīva stāstu iepazīstināt skatītājus ar nozīmīgiem Latvijas vēstures posmiem un kultūras sasniegumiem, īpaši akcentējot Latvijas Republikas proklamēšanu un neatkarības atjaunošanu.

Sasniedzamais rezultāts: skatītāji atšķir Rīgas dibināšanas tradicionālo datējumu, Zviedrijas un Polijas–Lietuvas cīņu par Vidzemi un Rīgu, 1918. gada 18. novembri, 1990. gada 4. maiju un 2025. gada filmas “Straume” panākumu.

Forma: piecas īsas ainas, kuras savieno ierakstīta Radio balss. Rekvizīti: radio makets, galds, krēsli, dokumentu lapas, pildspalvas, auduma lakati, aploksnes, simboliska balva. Gaismas un skaņas pārejas jāpielāgo skolas skatuves iespējām; dūmu un sprādzienu efektus drošāk aizstāt ar gaismu un skaņu.

Lomu sadalījums pēc autora melnraksta: Alise/Linda/Polijas pārstāve/Čakstes dzīvesbiedre/1. deputāte/animatore — Agata; Artūrs/bīskaps/latvietis/Čakstes palīgs/Pēteris/animators — Maksims; Ligita/Zviedrijas pārstāve/draudzene/2. deputāte — Viktorija; Radio balss/vadītāja — Sofija. Pārējās masu skatu un skolotāja balss lomas jāprecizē ar iestudējuma vadītāju. Alisijas Rakas konkrētā loma sākotnējā tekstā nav norādīta.

Ievads. Neparastais radio

(Uz skatuves — divi skolēni un vecs radiouztvērējs. Skan radio, tad dzirdami traucējumi.)

Alise: Ai! Kāda nepatīkama skaņa!

Artūrs: Kas notika? Tu kaut ko pārslēdzi?

Alise: Es tam pat nepieskāros! Pēdējais pie radio biji tu.

Artūrs: Labi, mēģināšu salabot.

Alise: Bet mums taču tūlīt vēstures pārbaudes darbs!

Artūrs: Es ātri!

(Artūrs aiziet aiz kulisēm. Atskan metāliska klaudzoņa un komiska skaņas efekta “bum!”. Artūrs atgriežas ar radio maketu.)

Alise: Kas tur notika?

Artūrs: Pagriezu vienu detaļu, piesitu otrai… un radio nolēma atpūsties uz visiem laikiem.

Alise: Varbūt tomēr darbosies?

Artūrs: Tikpat iespējams, ka man kāds uzdāvinās miljonu! Līdz stundai palikušas septiņpadsmit minūtes. Es eju atkārtot vēsturi.

(Artūrs aiziet. Alise pagriež radio slēdzi. Skan veca ieraksta sprakšķi.)

Radio: Arhīva ieraksti. Pieejami pieci vēstures stāsti. Lai tos noklausītos, palieliniet skaļumu līdz četrdesmit astoņi.

Artūrs: Pagaidi! Arhīva ieraksti? Tas varētu palīdzēt sagatavoties pārbaudes darbam!

Alise: Tad klausāmies!

(Gaisma pakāpeniski kļūst tumšāka. Pirmais ieraksts.)

1. aina. Rīgas pirmsākumi — 1201. gads

Radio: Pirmais ieraksts. Par Rīgas dibināšanas gadu tradicionāli uzskata 1201. gadu. Bīskaps Alberts izvēlējās vietu pie Daugavas, kur jau pastāvēja apdzīvotas vietas un tirdzniecības ceļi. Rīgas veidošanās bija sarežģīts vēstures process.

(Pie Daugavas simboliski veļu mazgā Linda. Ienāk Ligita; bīskaps ar palīgiem apskata vietu jaunai apmetnei.)

Linda: Daugava plūst, un darbs negaida!

Ligita: Vai drīkstu mazgāt veļu tepat?

Linda: Tikai netraucē man!

Ligita: Daugava taču pieder mums visām!

Bīskaps: Cik rosīga vieta! Te ir upe, ceļi un tirgotāji. Te varētu veidoties pilsēta.

Linda: Bet cilvēki šeit jau dzīvo!

Ligita: Un katram ir savs darbs un savas tradīcijas.

Bīskaps: Tad pilsētas vēsture sākas nevis tukšā vietā, bet tur, kur satiekas cilvēki un viņu intereses.

(Celtnieki simboliski iezīmē pilsētas kontūras. Visi nostājas kopīgā ainā. Gaisma dziest.)

2. aina. Cīņas par Rīgu un Vidzemi — 1621. gads

Radio: Otrais ieraksts. Septiņpadsmitajā gadsimtā par Rīgu un Vidzemi cīnījās Zviedrija un Polijas–Lietuvas valsts. 1621. gadā Zviedrijas karaspēks ieņēma Rīgu. 1629. gada Altmarkas pamierā Zviedrija nostiprināja kontroli pār Rīgu un lielāko Vidzemes daļu. Tā nebija Latvijas neatkarības iegūšana.

(Divas valdnieču lomas simbolizē pretējās puses. Karavīri pārvietojas stilizētā, bezkontakta kustību ainā.)

Zviedrijas pārstāve: Rīga mums ir svarīga — tā ir nozīmīga ostas pilsēta!

Polijas–Lietuvas pārstāve: Arī mēs nevēlamies zaudēt ietekmi šajā zemē!

Zviedrijas pārstāve: Karavīri, uz priekšu!

Polijas–Lietuvas pārstāve: Aizstāviet mūsu pozīcijas!

(Skan īss mūzikas fragments. Skatuves vidū iznāk vietējais iedzīvotājs ar latviska raksta šalli.)

Vietējais iedzīvotājs: Jūs strīdaties par zemēm, bet te dzīvo cilvēki! Mums svarīgas mājas, miers un drošība.

Zviedrijas pārstāve: Karš maina robežas.

Polijas–Lietuvas pārstāve: Bet tas nenozīmē, ka cilvēku dzīve kļūst vieglāka.

Vietējais iedzīvotājs: Lai kurš valdītu, mēs turpinām dzīvot, strādāt un glabāt savu valodu.

(Karavīri atkāpjas. Gaisma dziest.)

3. aina. Latvijas Republikas proklamēšana — 1918. gada 18. novembris

Radio: Trešais ieraksts. 1918. gada 18. novembrī Rīgā, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Tautas padome pasludināja Latvijas Republiku. Svinīgo sēdi vadīja Gustavs Zemgals, jo Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste tajā nepiedalījās.

(Uz skatuves — gaidoši cilvēki. Divas skatītājas sarunājas. Ienāk sēdes vadītāja palīgs; ainu veido kā izdomātu sarunu, nevis dokumentālu vēsturisku citātu.)

Skatītāja: Šodien ir ļoti nozīmīga diena. Vai visi jau ieradušies?

Draudzene: Ne visi. Bet cilvēki gaida vēsturisku paziņojumu.

Palīgs: Priekšsēdētājs Jānis Čakste šodien nav klāt. Kā notiks sēde?

Skatītāja: Tautas padomei ir savs darba kārtības plāns.

Palīgs: Tad aicināsim sēdes vadītāju!

(Priekšplānā nostājas sēdes vadītājs. Lomas izpildītāju var izvēlēties no ansambļa.)

Sēdes vadītājs: Šodien, 1918. gada 18. novembrī, tiek pasludināta Latvijas Republika — neatkarīga valsts!

Skatītāja: Lai dzīvo Latvija!

Visi: Lai dzīvo Latvija!

(Atskan svinīgs mūzikas fragments. Pāreja uz nākamo ierakstu.)

4. aina. Ceļš uz neatkarības atjaunošanu — 1990. gada 4. maijs

Radio: Ceturtais ieraksts. 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība. Pēc gadu desmitiem ilgas okupācijas un Atmodas kustības 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Pilnīga neatkarība tika atjaunota 1991. gada 21. augustā.

(Pie galda sēž divi deputāti. Pēteris palīdz sagatavot dokumentus. Dialogs ir humoristiska fikcija, nevis vēsturiskās sēdes atstāsts.)

1. deputāte: Šodien mums jāpieņem ārkārtīgi svarīgs lēmums.

2. deputāte: Cilvēki vēlas atjaunot Latvijas neatkarību.

1. deputāte: Pēteri, vai dokumenti ir sagatavoti?

Pēteris: Gandrīz! Man vēl jāatrod pareizā mape.

2. deputāte: Šoreiz mapes nedrīkst sajaukt!

Pēteris: Tad šī būs svarīgākā mape manā darba mūžā.

(Pēteris pasniedz dokumentu. Deputāti pieceļas.)

1. deputāte: Ir pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

2. deputāte: Tas ir vēsturisks solis. Ceļš uz pilnīgu neatkarību vēl turpināsies.

Pēteris: Tad šodien neviens nesūdzēsies, ka darbā bijis par daudz dokumentu!

(Skan svinīga mūzika. Gaisma dziest.)

5. aina. “Straume” — Latvijas kino panākums

Radio: Piektais ieraksts. 2025. gada 2. martā režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” (“Flow”) saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā animācijas pilnmetrāžas filma”. Tā bija vēsturiska uzvara Latvijas kino.

(Uz galda trīs aploksnes. Vadītāja iznāk skatuves priekšā. Šī ir skolas teatralizēta balvu ceremonijas versija.)

Vadītāja: Labvakar! Šovakar svinam kino mākslu. Mūsu nākamā nominācija — labākā animācijas pilnmetrāžas filma!

Vadītāja: Un balvu saņem… “Flow” — “Straume”!

(Aplausi. Iznāk divi animācijas filmas komandas pārstāvji.)

Animators: Šis ir neaizmirstams brīdis. Mūsu komanda ir daudz strādājusi, lai šis stāsts nonāktu pie skatītājiem visā pasaulē.

Animatore: Mēs lepojamies, ka filma no Latvijas ir aizkustinājusi tik daudz cilvēku.

Vadītāja: Apsveicam! Un paldies visiem, kuri tic radošām idejām!

(Skan aplausi, gaisma dziest.)

Noslēgums. Vēsture turpinās

Radio: Piektais ieraksts pabeigts. Arhīva atskaņošana noslēgusies.

(Gaisma atgriežas. Alise un Artūrs atkal sēž pie radio.)

Artūrs: Tas bija neticami!

Alise: Un mēs tagad zinām daudz vairāk nekā pirms septiņpadsmit minūtēm.

Artūrs: Mums ir īsts vēstures palīgs!

Skolotāja balss: Zvans! Visi uz vēstures stundu!

Alise: Ejam! Šoreiz mums būs, ko stāstīt.

(Alise un Artūrs aiziet. Priekšplānā iznāk Radio balss atveidotāja.)

Radio balss: Vēsture nav tikai datumi mācību grāmatā. Tie ir cilvēki, izvēles, drosme, kļūdas un sasniegumi. Mūsu valsts stāsts turpinās — un arī mēs esam daļa no tā. Daudz laimes, Latvija!

(Visi dalībnieki iznāk uz skatuves un paklanās.)

Piezīmes pedagogam un iestudējuma vadītājam

• Šī ir metodiski rediģēta autora scenārija versija: saglabāta radioarhīva ideja, piecu vēsturisko ainu struktūra un komiskais tonis; dialogi vietām pārrakstīti, lai novērstu faktu kļūdas.

• Rīgas dibināšanas gads 1201 ir tradicionāls datējums; nedrīkst radīt iespaidu, ka pilsētu nodibināja, vienkārši parakstot kopīgu vienošanos.

• 1621. un 1629. gada notikumi nav Latvijas neatkarības iegūšana. 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika; 1990. gada 4. maijā pieņēma neatkarības atjaunošanas deklarāciju; 1991. gada 21. augustā neatkarība tika faktiski atjaunota.

• Autora melnrakstā ir minēta skolotāja balss “Vitālijs” un masu skatu dalībnieki, bet lietotājas apstiprinātajā dalībnieku sarakstā ir pieci skolēni. Pirms publicēšanas precizēt, kas izpildīja papildu lomas, kā arī Alisijas Rakas lomu.

• Melnraksta noslēgumā ir minēts 2025. gada 2. maijs kā pēdējā radio ieraksta datums; tas nav nepieciešams izrādes vēsturiskajai secībai, tāpēc redakcijā izlaists.

• Vēsturisko faktu pārbaudei ieteicami Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas, Saeimas un Latvijas Kino centra materiāli.

Redakcijas statuss: metodisks variants saskaņošanai ar scenārija autoru un iestudējuma vadītāju. Oriģinālais scenārijs saglabājams atsevišķi.

    22.11.2026

Rīga, Kartupeļu, 2

67623155

www.pdps.lv

pdps@riga.lv

 

  Посмотрите оценки Вашего ребенка  

 

 

Counter CO.KZ