Projekta Dauka bez robežām interaktīvā nodarbība

2026. gada 15. septembra pasākums

Pasākumā piedalījās 2.A, 2.B un 2.C klašu skolēni.

Tatjana Moisejeva – humanitāro zinātņu maģistre – projekta autore

Profesors Ogma – projekta «Dauka bez robežām» līdzautors

2026. gada 15. septembrī Rīgas Pārdaugavas pamatskolā notika otrā projekta «Dauka bez robežām» interaktīvā nodarbība, kas bija veltīta Sudrabu Edžus darbam «Dullais Dauka».

Organizatori un dalībnieki

·        Regīna Vetruka – krievu valodas un literatūras skolotāja, bibliotekāre;

·        Inta Višņakova – filoloģe, pagarinātās dienas grupu centra vadītāja;

·        Tatjana Moisejeva – skolas direktores vietniece, projekta «Dauka bez robežām» vadītāja.

Mērķi

·        Veicināt literārā teksta jēgpilnu uztveri,

·        iepazīstināt skolēnus ar darba vēsturisko un kultūras vidi,

·        attīstīt valodas prasmes, iztēli un interesi par lasīšanu.

Uzdevumi

·  mācīt bērniem saprast, apjēgt un analizēt tekstu, neaprobežojoties tikai ar tā burtisku tulkojumu;

·  aplūkot darbu no literārā, valodas un novadpētniecības skatpunkta;

·  paplašināt vārdu krājumu un pilnveidot krievu valodas kā otrās valodas vai svešvalodas prasmes;

·  iepazīstināt skolēnus ar XIX gadsimta sadzīvi, skolu un bērnu dzīvi;

·  attīstīt tēlaino domāšanu, iztēli un radošo aktivitāti;

·  iesaistīt bērnus kopīgā darbībā, izmantojot vārdu, mūziku, skaņas, kustības un teatralizācijas elementus.

Nodarbības saturs

Nodarbība apvienoja vairākus skolas darba virzienus:

·        projektu «Dauka bez robežām»,

·        bibliotēkas darbu,

·        programmas «Vienotības skola» un «Kopiena skolā»,

·        krievu valodu kā otro valodu vai svešvalodu,

·        novadpētniecību,

·        mūziku,

·        STEM un interaktīvās mācību formas.

Projekta metodiskā daļa atbilst izglītības reformas «Skola 2030» principiem.

Galvenais uzdevums bija mācīt bērniem ne tikai tulkot vai iegaumēt atsevišķus vārdus, bet arī saprast teksta saturu, saskatīt vēsturisko kontekstu, uzdot jautājumus, salīdzināt laikmetus un paust savu viedokli.

Organizatori un dalībnieki

·        Regīna Vetruka – krievu valodas un literatūras skolotāja, bibliotekāre;

·        Inta Višņakova – filoloģe, pagarinātās dienas grupu centra vadītāja;

·        Tatjana Moisejeva – skolas direktores vietniece, projekta «Dauka bez robežām» vadītāja.

Regīna Vetruka un Inta Višņakova izstrādāja scenāriju, sagatavoja kostīmus, rekvizītus un interaktīvos uzdevumus.

Tehnisko nodrošinājumu veica Tatjana Moisejeva.

Projekta sagatavošanā aktīvi piedalījās tā līdzautors profesors Ogma, kurš sagatavoja prezentācijas, ilustratīvos un metodiskos materiālus.

Kopā ar skolēniem piedalījās klašu audzinātājas:

2.A klase – Irina Frolova,

2.B klase – Larisa Keiča,

2.C klase – Kristīne Bukaldere.

Aleksandrs Kudrjavcevs – sporta skolotājs un karatē treneris. Viņš aktīvi atbalstīja bērnus un iepriekš piedalījās vasaras nometnes «Jautrais Dauka» programmā, vadot sporta spēles.

Pasākumu apmeklēja:

·        Iveta Freimane – direktores vietniece mācību darbā. Pēc iegūtās izglītības viņa ir sākumskolas skolotāja, tādēļ varēja profesionāli izvērtēt nodarbības metodisko saturu, uzdevumu atbilstību bērnu vecumam un dažādu mācību formu apvienojumu.

·        Irēna Šinkareva – skolas direktore, humanitāro zinātņu maģistre un pedagoģijas maģistre; viņa pievienojās dalībniekiem programmas otrajā daļā.

Rekvizīti un telpas noformējums

Noformējumā tika izmantoti materiāli, kas bija izgatavoti vai lietoti skolas nometnē «Jautrais Dauka» 2026. gada jūnijā: globusi, kostīmi, sena Singer šujmašīna, rotaļu vēži un laiva. Laivu STEM nodarbībās izgatavoja bērni Pāvela Birjukova vadībā, bet tās noformējumu pabeidza vizuālās mākslas skolotāja Liena Bizūne.

Bērni iekārtojās uz spilveniem, kas iepriekš bija sagatavoti koru svētkiem Mežaparkā. Telpa tika organizēta tā, lai bērns justos nevis kā prezentācijas skatītājs, bet gan kā notikuma dalībnieks.

Interaktīvais darbs

Bērni atdarināja jūras šalkoņu, kaiju kliedzienus, govju maušanu un šujmašīnas skaņu, attēloja tēlus ar kustībām, piedalījās kustību pauzēs un veidoja asociāciju virknes. Tādējādi tika īstenota starppriekšmetu saikne starp literatūru, valodām, mūziku, teātri, vēsturi, novadpētniecību un fiziskajām aktivitātēm.

Skolēni iejutās XIX gadsimta gaisotnē: iepazina lauku skolu un stingrā skolotāja tēlu, gana dzīvi, šūšanas darbnīcu, varoņa ģimenes apstākļus un laikmeta sociālās atšķirības. Valodas uzdevumos bērni iepazina kliņģera veidolu, kas atgādina burtu «B».

Pasākumā piedalījās arī jaunie lomu atveidotāji: meitene tēloja baronesi, bet zēns – Dauku. Viņu vārdi un uzvārdi tiks pievienoti pēc precizēšanas.

Daži otrklasnieki bija piedalījušies nometnē «Jautrais Dauka» un atcerējās dziesmu par Dauku. Bērni ar prieku atbildēja uz jautājumiem, pildīja uzdevumus, atdarināja skaņas un kustības un kopā dziedāja. Viņiem tika parādīts arī videomateriāls par vasaras braucienu uz Meņģeli.

2026./2027. mācību gadā kora un vokālās studijas nodarbībās Elvīras Gammershmidtes vadībā bērni turpinās iepazīt dziesmas par jūru un Latviju.

Rezultāts

Pasākums ilga divas stundas.

Bērni ne tikai iepazina Sudrabu Edžus darba pasauli, bet arī varēja to sadzirdēt, ieraudzīt, izjust un radoši izprast. Pieredze parādīja, ka arī jaunāko klašu skolēni spēj salīdzināt laikmetus un apspriest sarežģītas tēmas, ja materiāls tiek pasniegts saprotamā, tēlainā un interaktīvā veidā.

08.09.2026. – cikla pirmā nodarbība notika 1.A un 1.B klašu skolēniem.

15.09.2026. – cikla otrā nodarbība notika 2.A, 2.B un 2.C klašu skolēniem.

Turpmākais darbs ar 3.–4. klasēm aprakstīts atsevišķi un neattiecas uz jau notikušo pasākumu.

Darba sižetiskais plāns darbam ar 3.–4. klašu skolēniem

Organizatori un dalībnieki

·        Regīna Vetruka – krievu valodas un literatūras skolotāja, bibliotekāre;

·        Inta Višņakova – filoloģe, pagarinātās dienas grupu centra vadītāja;

·        Tatjana Moisejeva – skolas direktores vietniece, projekta «Dauka bez robežām» vadītāja.

Šī sadaļa veidota kā pamats turpmākajām darba lapām, grupu darbam, ilustrētai grāmatai un vingrinājumiem darba plāna veidošanai.

1.     Daukas ģimene un bērnība

Dauka piedzima nabadzīgā ģimenē pie jūras. Tēvs aizgāja jūrā un neatgriezās; mājās palika māte, divas māsas un aizbildnis – mātes brālis, kuru darbā dēvē arī par krusttēvu. Zēns jau no mazotnes palīdz ģimenei sagādāt pārtiku. Svarīgi neapgalvot, ka tēvs gāja bojā, jo tekstā viņa liktenis ir atstāts atklāts.

2.     Zvejnieku dzīve un pirmie jautājumi

Varoni ieskauj zvejnieku sadzīve, laivas, zvejas rīki un piejūras ciems. Tomēr Dauku interesē ne tikai iztika. Viņš vēlas saprast, kas atrodas aiz apvāršņa, kur beidzas zeme un kāpēc Zeme ir apaļa. Viņa jautājumi pārsniedz tās zināšanas, kas XIX gadsimtā bija pieejamas bērnam no nabadzīgas zemnieku ģimenes.

3.     Pirmais mēģinājums sasniegt zemes malu

Dauka bez atļaujas paņem laivu un dodas jūrā, lai ieraudzītu «zemes malu». Atklātā jūrā viņu atrod zvejnieks. Dialogs parāda, ka pieaugušie piedāvā gatavas atbildes, bet Daukam ir nepieciešams pašam saprast un pārliecināties.

4.     Pasaka par princi un gudro

Zvejnieks stāsta par karaļa dēlu, kurš daudz ceļojis un daudz uzzinājis, tomēr turpinājis uzdot jautājumus. Pasaka darba ietvaros sasaucas ar paša Daukas likteni: jo vairāk cilvēks uzzina, jo vairāk jaunu jautājumu rodas.

5.     Atgriešanās un sods

Pēc atgriešanās kaimiņš, kura laivu Dauka bija paņēmis, zēnu nežēlīgi soda ar kārklu rīkstēm. Aptuveni trīs nedēļas viņš nespēj piecelties. Māte dēlu mīl, bet nespēj viņu aizstāvēt. Jaunāko klašu skolēniem šī tēma jāatklāj saudzīgi, pārrunājot bērna tiesības un atšķirību starp audzināšanu un vardarbību.

6.     Ziemas lauku skola

Nabadzīgu ģimeņu bērni galvenokārt varēja mācīties ziemā, jo citos gadalaikos strādāja kopā ar pieaugušajiem. Lauku skolotājs ir rupjš, aprobežots un nespēj atbildēt uz Daukas sarežģītajiem jautājumiem. Bloka tēmas: bērnu darbs, sezonāla mācīšanās, izglītības pieejamība un zinātkāres sadursme ar nezināšanu.

7.     Lielā skola Baltā māja

Dauka uzzina par citu skolu, kurā mācās turīgu un aristokrātisku ģimeņu bērni un kur mācības ir padziļinātas. Ar šo posmu saistīts stāsts par vēžiem, kas jāatnes skolotājam, lai saņemtu atbildi par zemes malu. Tiek apspriesta sociālā nevienlīdzība zināšanu pieejamībā.

8.     Saruna ar mācītāju

Mēģinājums saņemt atbildes no mācītāja ļauj aplūkot baznīcas lomu XIX gadsimta bērnu un pieaugušo dzīvē, kā arī atšķirību starp ticību, gatavu skaidrojumu un patstāvīgiem zināšanu meklējumiem.

9.     Dauka kļūst par ganu

Zēns dodas strādāt un gana lopus. Tiek apspriests bērnu darbs, atbildība, patstāvība un nabadzīgu ģimeņu dzīve.

10.                       Tikšanās ar baronesi

Dauka un mazā baronese kopā rotaļājas un ķer vēžus. Bērniem sociālās atšķirības nav būtiskas, tomēr pieaugušie aizliedz viņiem sazināties un liek Daukam saprast, ka viņš ir nabadzīgs un, viņuprāt, vienmēr paliks kalps. Varonis pārdzīvo pazemojumu un kārtu sabiedrības netaisnību.

11.                       Šūšanas darbnīca

Dauka uzmanīgi vēro meistaru darbu, patstāvīgi mācās šūt un izprast šujmašīnas uzbūvi. Viņš apgūst jauno, pateicoties vērīgumam, loģiskajai domāšanai, mēģinājumiem un kļūdām. Viens no rezultātiem ir paša uzšūtas bikses.

12.                       Atgriešanās mājās

Neraugoties uz jaunajām prasmēm un dzīves pieredzi, Dauka neatrod atbildes uz galvenajiem jautājumiem. Viņš atgriežas mājās, bet iekšējie meklējumi turpinās.

13.                       Dauka dodas aiz apvāršņa

Darba noslēgumā Dauka dodas pāri aizsalušajai jūrai un mājās neatgriežas. Nedrīkst apgalvot, ka viņš ir gājis bojā, jo autors atstāj finālu atklātu. Bērni var piedāvāt savas versijas – piemēram, varoni varēja satikt zvejnieks vai kuģis, un viņš varēja kļūt par kuģa puiku, matrozi vai ceļotāju.

Atklātā fināla pedagoģiskais princips

Bērniem jāmāca atšķirt tekstā minētu faktu no pieņēmuma.

Ja bērns patstāvīgi nav nonācis pie traģiska skaidrojuma, to nevajag uzspiest.

Iespējamie turpinājumi jāapspriež kā versijas, kuras jāpamato ar tekstu.

Turpmākā darba plāns 3.–4. klašu skolēniem

Darba nosaukums Bērnu radīta grāmata

Tā nav ludziņu izspēlēšana, bet gan divu posmu pētnieciskā darbnīca.

Bērni lasa nelielus fragmentus, veido plānu, uzdod jautājumus, ilustrē tekstu, pēc tam saņem kopīgu grāmatu un iepazīstas ar visām darba daļām.

Sadalījums sešās grupās

·  1. grupa: Dauka, viņa ģimene un jūra.

·  2. grupa: pirmais mēģinājums sasniegt zemes malu, laiva, zvejnieks, pasaka par princi un gudro.

·  3. grupa: atgriešanās, sods un ziemas lauku skola.

·  4. grupa: zināšanu meklējumi – Baltā māja, mācītājs, vēži, izglītība un baznīca.

·  5. grupa: gana dzīve, baronese un sociālā nevienlīdzība.

·  6. grupa: šūšanas darbnīca, atgriešanās mājās un atklātais fināls.

Pirmā nodarbība grāmatas lappušu veidošana

Katra grupa saņem nelielu, pielāgotu fragmentu un izpilda kopīgu uzdevumu komplektu:

·  izlasīt tekstu un izdomāt savas daļas nosaukumu;

·  izveidot plānu no trim punktiem;

·  formulēt galveno domu;

·  izveidot vienu ilustrāciju vai komiksu no četriem kadriem;

·  sagatavot trīs jautājumus: faktu jautājumu, cēloņu jautājumu un radošu jautājumu;

·  izvēlēties divus vai trīs nepazīstamus vārdus un izskaidrot tos;

·  piedāvāt vienu vārdu un jautājumu kopīgajai krustvārdu mīklai.

Pēc nodarbības grupu darbi tiek savienoti pareizā secībā. Kopīgajā grāmatā tiek saglabāti bērnu zīmējumi, plāni, jautājumi un autoru vārdi.

Otrā nodarbība ceļojums pa gatavo grāmatu

Pēc vienas vai divām nedēļām katrs bērns saņem kopīgo grāmatu un iepazīstas ne tikai ar savu, bet arī ar visiem pārējiem fragmentiem.

Iespējamās darba formas:

·  kopīga krustvārdu mīkla;

·  Kahoot par grāmatas saturu;

·  sajauktās notikumu secības atjaunošana;

·  atbildes meklēšana pēc lappuses numura;

·  spēle «Fakts vai pieņēmums?»;

·  grupu veidoto ilustrāciju prezentēšana;

·  atklātā fināla apspriešana un pēdējās lappuses «Kas varēja notikt ar Dauku?» veidošana.

Pielāgošana dažādiem vecumposmiem

Sagatavošanas grupām un 1.–3. klasēm nepieciešama vienkāršota versija: lielas ilustrācijas, īsi teikumi, notikumu secības kartītes, skaņas, kustības un mutiski jautājumi ar atbilžu variantiem.

4.–6. klasēs var izmantot pilnīgāku tekstu, rakstisku plānu, nelielu eseju un sarežģītākus uzdevumus.

1.–3. klašu skolēni apmeklē pagarinātās dienas grupas, tādēļ daļu radošo un lasīšanas uzdevumu var veikt dienas otrajā pusē.

Galvenais izglītojošais rezultāts

Bērns nesaņem gatavu grāmatu, bet vispirms izveido tās daļu, pēc tam lasa citu grupu darbus un tikai tad ierauga darbu kopumā. Šāda secība veido lasīšanas motivāciju, prasmi sastādīt plānu, saprast tekstu, uzdot jautājumus, strādāt grupā un atšķirt autora tekstā minētu faktu no savas versijas.

4. Projekta turpmākie virzieni

·  Nākamā posma sagatavošanu plānots sākt 2026. gada 1. oktobrī.

·  Oktobrī paredzēts īstenot nodarbības 3.–4. klašu skolēniem pēc jauna scenārija.

·  Tiek apsvērta iespēja organizēt īpaši pielāgotas nodarbības sagatavošanas grupām.

·  Pēc nedēļu ilga atvaļinājuma plānots organizēt bērnu braucienu uz Meņģeli – «Ciemos pie Daukas».

·  Oktobrī Latvijas Drāmas teātrī notiks izrāde par Dauku. Tatjanas Moisejevas izrādes apmeklējums un turpmākā iespaidu fiksēšana var kļūt par projekta papildu materiālu. Lēmums par bērnu dalību būs atkarīgs no biļešu cenas un organizatoriskajām iespējām.

·  No labākajiem bērnu darbiem paredzēts izveidot ilustrētu bloku par sešām vai septiņām tēmām, izmantojot zīmējumus, parakstus, plānus, nelielas esejas un komiksa elementus.

5. Uzruna vecākiem

Cienījamie vecāki!

Mūsu skolā turpinās izglītojošais projekts «Dauka bez robežām», kas veltīts Sudrabu Edžus darbam «Dullais Dauka».

Aicinām izlasīt šo darbu kopā ar bērnu. Vecāki skolēni tekstu var izlasīt patstāvīgi, bet jaunākiem bērniem vecāki var palīdzēt: nolasīt atsevišķus fragmentus, pārrunāt notikumus un aplūkot ilustrācijas.

Darba teksts: [saite]

Pēc lasīšanas pārrunājiet ar bērnu:

·  Ko Dauka visvairāk vēlējās uzzināt?

·  Kāpēc viņu tik ļoti interesēja apvārsnis?

·  Kuri varoņa rīcības piemēri jums ir saprotami, bet kuriem jūs nepiekrītat?

·  Uz kuru jautājumu Dauka tā arī nesaņēma atbildi?

·  Kā, jūsuprāt, varēja turpināties viņa stāsts?

Bērns var izvēlēties vienu radošo uzdevumu:

·  uzzīmēt iepatikušos epizodi;

·  izveidot nelielu komiksu;

·  sastādīt vienas darba daļas plānu;

·  izdomāt trīs jautājumus klasesbiedriem;

·  uzrakstīt dažus teikumus par to, kas varēja notikt ar Dauku pēc viņa došanās aiz apvāršņa;

·  izvēlēties nepazīstamus vārdus un noskaidrot to nozīmi.

Labākie bērnu darbi tiks iekļauti projekta kopīgajā ilustrētajā grāmatā. Galvenais uzdevums ir ne tikai iepazīt literāru darbu, bet arī mācīties saprast tekstu, uzdot jautājumus, spriest, salīdzināt bērnu dzīvi XIX gadsimtā un mūsdienās, kā arī paust savu viedokli.

Pateicamies par jūsu līdzdalību un atbalstu!

6. Precizējumi pirms galīgās publikācijas

·  pievienot to skolēnu vārdus un uzvārdus, kuri atveidoja Daukas un baroneses lomas;

·  precizēt dziesmas par Dauku un ar Liepāju saistītā skaņdarba nosaukumu;

·  pievienot aktīvu saiti uz darba tekstu uzrunā vecākiem.

    27.09.2026