Mācību ekskursija - nodarbība

26.05.2025.g.

8:00 - 20:00

AINAŽI

Ainažu jūrskolas muzejs

Tēma:

Dalībnieki:  3.B, 4.C kl. skolēni

Atbildīgas personas: Kristīne Bukaldere, Jekaterīna Berkova, Kirill Dubiņins, Žanna Lukašova, Tatjana Moisejeva

Maršruts:

Rīga - Pabaži - Baltā kāpa - Ainaži - Salacgrīva - Klinšainā piekraste - Rīga

 

PABAŽI Pabaži, agrāk Katrīnbāde/Badeort Catharinenbad, ir Saulkrastu pilsētas daļa tās dienvidos. Izvietojušies ziemeļos no Inčupes starp Rīgas līča krastu un Rīgas  - Skultes dzelzceļu (stacija Pabaži) ap 2,5 km no pilsētas centra un 41 km no Rīgas. Pabažos atrodas vairākas viesnīcas, bērnu pansionāts, velosipēdu muzejs. Pie Inčupes ietekas atrodas aizsargājams dabas objekts Baltā kāpa. Jau 13. gadsimtā Krimuldas draudzes novadā minēta apdzīvota vieta Pabasile. 1764. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II savā atpakaļceļā no Rīgas uz Pēterburgu esot apmetusies pie savas galma dāmas Pabažu muižā un pat peldējusies jūrā, tādēļ vēlāk šī vieta esot iesaukta par Katrīnbādi ("Katrīnas peldvietu"). 1898. gadā Pabažu muižas zemes sadalīja vietējiem zvejniekiem un iznomāja vasarnīcu celšanai. 1925. gadā Pabažu pagasta Katrīnbādei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.   Ap 1931. gadu Katrīnbādi pārdēvēja par Pabažiem. 1950. gadā Pabažus pievienoja Saulkrastiem, kam tajā pašā gadā piešķīra strādnieku ciemata statusu. Baltā kāpa Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.   Kāpas apkārtne ir labiekārtota un sakopta, bet tās nogāzes – nostiprinātas. Lai arī kāpa ir apaugusi ar priežu mežu, arvien ir redzama tās stāvā, uz jūru vērstā nogāze.   Ejot uz Balto kāpu, pa ceļam ir Katrīnas liepas. Nostāsti vēsta, ka tās stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna II, kura neilgu laiku atpūtusies Pabažu jūrmalā.   Saulrieta taka vijas no Baltās kāpas līdz Saulkrastu centram apmēram 4 km garumā. To ejot, iespējams apskatīt Saulkrastu jūrmalai raksturīgo ainavu – plašo, smilšaino pludmali, priekškāpas, Pēterupi un kāpu meža dižpriedes. Vairākās vietās no tās paveras skaisti skati uz upes ieleju un jūru.        Ainažu jūrskolas muzejs   Ainaži, Valdemāra ielā 47, Limbažu novads  iveta.erdmane@rvkm.gov.lv  64043349, 29424867   Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā. Dibināta Ainažos 1864. gada 23. novembrī pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas. Par pirmo skolas priekšnieku kļuva Kristiāns Dāls.   Jūrskola dibināta Ainažos J. Veides mājā. Naudu skolas dibināšanai ziedoja turīgākie Ainažu apkārtnes zemnieki. Oficiālu jūrskolas statusu ieguvusi 1867. gadā. Jūrskola sākotnēji bija I kategorijas jūrskola ar vienu sagatavošanas un speciālo klasi. 1870. gadā kļuvusi par II kategorijas jūrskolu, bet 1880. gadā par III (augstākās) kategorijas. Kopš 1902. gada sešklasīga. Kopš 1875. gada audzēkņi eksāmenus kārtoja Pērnavas eksaminācijas komisijā. 34 darbības gados (līdz 1898) jūrskolā bija mācījies 2261 skolnieks. Eksāmenus bija nokārtojuši 220 tālbraucēju kapteiņi, 371 tālbraucēju stūrmanis un 150 tuvbraucēju kapteiņi.   Sākoties Pirmajam pasaules karam jūrskolu evakuēja uz Hersonas guberņu, kur tā darbojās līdz 1917. gadam. Jau 1918. gadā atsāka savu darbību Ainažos.   Jūrskolas ēka Jūrskola dibināta J. Veidem piederošā namā Ainažos. 1870. gadā tika uzcelta speciāla jūrskolas ēka, bet 1902. gadā, Jāņa Veides dāvinātajā zemes gabalā, tika uzcelta jauna divstāvu skolas ēka. Abas jūrskolas ēkas nodega Otrā pasaules kara laikā. 1960. gados jūrskolas ēka atjaunota un 1969. gadā tajā atklāts Ainažu jūrskolas muzejs.   Ievērojami absolventi   Tālbraucēju kapteiņi Jānis Sakne un Kārlis Purmalis Tālbraucēju kapteinis un kuģubūvētājs Oto Daniels Veide Tālbraucēju kapteiņi un kuģu īpašnieki Jānis Veide un Mārtiņš Veide   Tālbraucēju kapteinis Miķelis Veide Tālbraucēju kapteiņi Miķelis Šnore un Pēteris Šnore Tālbraucēju kapteiņi un jūrskolotāji Nikolajs Raudseps un Jegors Raudseps. https://www.rigamuz.lv/ajm/ Ainažu Ziemeļu mols   Ziemeļu mols ir pašlaik neizmantota hidrotehniska būve (mols) Ainažu ziemeļrietumos, netālu (mazāk nekā 100 m) no robežas ar Igauniju. Izbūvēts no laukakmeņiem 20. gadsimta sākumā, tā garums krastā bija 361 metri un līcī - 482 metri. 1911. gadā Valmieras šaursliežu pievadceļu sabiedrība izstrādāja projektu Ainažu ostas viļņlauža ziemeļu gala savienošanai ar krastu. Mola būves nolūks bija ierīkot šaursliežu dzelzceļa Ainaži -Valmiera - Smiltene atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai atvieglotu kuģu izkraušanu un iekraušanu. Dambja būvi iesāka 1912. gadā. Uz dambja ierīkoja sliežu ceļu, tomēr būvdarbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1915. gadā kara iestādes pavēlēja no dambja noņemt un aizvest sliedes.   Mūsdienās no Ziemeļu mola Ainažos saglabājies vairāk nekā puskilometru garš mola posms, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem (garums krastā ap 450 metri un līcī — 180 metri). Mola atliekas redzamas arī tālāk jūrā kā lielas akmens salas.     Tam blakus atrodas dažādām putnu sugām bagātās randu pļavas (Randu pļavu dabas liegums, kur tās plešas lielākajā platībā, atrodas uz dienvidiem no Ainažiem), un no Ziemeļu mola iespējama putnu vērošana jūrā.

Rīga, Kartupeļu, 2

67623155

www.pdps.lv

pdps@riga.lv