
				
				
				krustpils PILS
				
				 
				 
				
				
				Jēkabpils, Rīgas iela 216 B
				CAURI 
				GADSIMTIEM
				
				Kopš 13. gadsimta Daugavas krastus uzticīgi pārrauga Krustpils 
				pils. 
				Vairākas reizes savas pastāvēšanas laikā nodegusi un karos 
				nopostīta, taču vienmēr atjaunota un joprojām sagaida viesus.
				Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 
				
				
				
				1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps 
				Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz 
				Daugavpili. 
				16. gs. vidū Krustpils pils nonāca Polijas karaļa Stefana 
				Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. 
				Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam 
				Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi Krustpils pilī 
				saimniekoja vairāk kā 300 gadus. 
				Pēc pirmā Pasaules kara Krustpils pilī mitinājās kLatgales 
				artilērijas pulks. 
				Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai. 
				Kopš 1996. gada Ķrustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures 
				muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus.
				
				Krustpils pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheloģijas 
				piemineklis.
				 
				 
 
				
				 
				1237. 
				gads
				Vēstures avotos visbiežāk minētais Krustpils pils 
				celšanas gads. 
				
				Ir vairāki skaidrojumi par pils nosaukuma 
				rašanos: sākotnēji pils bijusi celta krusta veidā: atradusies 
				svarīgu ceļu krustojumā; virs ieejas pilī bijis iekalts krusts.
				
				
				Pils piederējusi Rīgas arhibīskapam un bijusi 
				ļoti vienkārša - to veidojis aizsardzības mūru ietverts 
				taisnstūra laukums, kura vienā malā atradies dzīvojamais 
				korpuss.
				 
				13. gs. vidus
				
				Vissenākās mūra pils daļas saglabājušas un apskatāmas pils 
				pagrabstāvā.
				 
				1375. gads
				
				Pili ieņēma lietuviešu karaspēks kunigaiša Ķēstuta vadībā.
				
				
				1559. 
				gads
				
				Pili nopostīja Krievijas cara Ivana 
				Bargā karaspēks.
				 
				1561. 
				gads
				
				Pec Livonijas valsts sabrukuma, Krustpils klust par Polijas 
				karaļa īpašumu.
				 
				 
				1585. 
				gads
				
				Polijas karalis Stefans Batorijs pili (tolaik sauktu par 
				Kreicburgu) uzdāvināja pulkvedim un savam kambarsulainim 
				Nikolausam Korfam (1555-1618) par nopelniem krievu polu kara 
				laikā.
				Nikolauss fon Korfs apprecas ar Gertraudu Rozēnu.
				 
				16. gs. otra puse
				
				Fon Korfu dzimtas ģerbonī redzama dzeltena lilija sarkanā 
				laukumā. Dzimtas pārstāvji ar lepnumu atstāsta leģendu, kura 
				vēsta, ka kāds no dzimtas varonīgajiem karotājiem kaujas laukā 
				esot izglābis dzīvību Francijas karalim, par ko karalis dāvājis 
				fon Korfu ģerbonim liliju no sava ģerboņa.
				 
				
 
				1622. 
				gads
				
				Nikolauss fon Korfs sāk uzlabot un labiekārtot savu īpašumu, 
				istabās tiek uzmūrētas jaunas, zaļas krāsnis (zaļo krāsns podiņu 
				lauskas atrastas arheoloģiskajos izrakumos).
				 
				16. gs.
				
				Jaunajam kungu namam stūros uzbūvēti divi apaļi tornīši, lai 
				smagnējam kungu mājas korpusam piešķirtu rotaļīgu akcentu.
				 
				18. gs. otrā 
				pusē 
				
				
				Pils vienkāršākajai- saimnieciskajai daļai tiek uzbūvēts otrais 
				stāvs.
 
				1806. gads
				
				Krustpils pils galvena korpusa ieejai tiek uzbūvēts portāls.
 
				1810. gads
				
				Zīmējumā redzamā Krustpils pils skatā no Daugavas 1810.gadā ir 
				gandrīz tāda pati kā šodien, pēc vairāk kā 200 gadiem.
 
				1824. gads
				
				1824. gadā dzimušo barona fon Korfa dēlu Nikolausu Frīdrihu 
				krustīja tajā pašā dienā, kad notika jaunuzceltās Krustpils 
				luterāņu baznīcas iesvētīšana. Krustību ceremonija notikusi 
				latviešu valodā. Jaundzimušo uz rokām turējis vecākais draudzes 
				loceklis 82 gadus vecais Andrejs Ļūļāks.
				 
				1837. gads
				
				Mākslinieks Johans Konrāds Dorners (1809-1866) glezno Nikolausa 
				Fridriha fon Korfa portretu ar Krustpils pili un baznīcu fonā.
 
				 
				
				19. gs. vidus
				
				
				Pilī top grezni interjeri - ēdamzālē tumši tonēts ozolkoka 
				panelējums, koka griestu apdare neogotikas stilā.
				 
				
				 
				1861. gads
				
				Rīga - Dinaburga (Daugavpils) - Orla dzelzceļa līnija, atklāta 
				1861. gadā, ļauj realizēt dārgo ārzemju akmeņu - baltā marmora 
				un melnā kaļķakmens grīdas izveidi pils vestibilā.
				 
				1864. gads
				
				Pils galvenā korpusa pirmajā stāvā bijusi priekštelpa, 8 
				dzīvokļi, mazā guļamistaba, otra guļamistaba, lielā viesu 
				istaba, mazā viesu istaba, pieliekamais, "marmora" istaba 
				(atsevišķi mākslīgā marmora fragmenti telpā ir atjaunoti).
				Pils galvenā korpusa augšējā stāvā bija barona 
				kabinets, ēdamistaba, priekštelpa, gaiši zilā viesistaba, rožu 
				jeb sārtais kabinets, bibliotēka, zaļā istaba, stūra istaba, 
				guļamistaba, kalpones istaba, sulaiņa istaba kāpnēs, mācību 
				istaba, bērnu guļamistaba, mazā stūra istaba.
				 
				19. gs. otrā 
				puse
				
				Pārmaiņas piedzīvo pils virtuves ēka, ziemeļu pusē tai tiek 
				piebūvētas tualetes un otrajā stāvā izveidota koka galerija, kas 
				ir mazliet neparasti mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
				Pilī blakus baronu guļamistabai tiek ierīkota apkurināma tualete 
				un mazgāšanās telpa.
				
				1879. gads
				
				Barons Gustavs Manteifelis par Krustpili raksta: "Pašu muižu var 
				nosaukt gandrīz par pili. Tā ir viena no bagātākajām visā 
				apgabalā. Muižas īpašnieka nams izceļas ar savu augsto torni un 
				veselu rindu monumentālu celtņu".
				
				1887. gads
				
				Pils vārtu tornī tiek uzstādīts ūdens rezervuārs un ievilkts 
				ūdensvads, kurš ar ūdeni apgādāja pili, siltumnīcas un zirgu 
				staļļus.
 
				19. gs. beigas
				
				Ūdens rezervuāra uzstādīšana deva iespēju pils priekšdārzā 
				izveidot ūdens baseinu ar strūklaku. Daudzos eksotiskos augus, 
				kuri tika stādīti pils priekšā, ziemas periodā pārvietoja uz 
				oranžērijām. 
				Pēdējos desmit gados pilī uzmūrētas podiņu krāsnis un grezni 
				kamīni, kas izgatavoti firmā "Celms & Bērns" Rīgā.
				 
				 
				1902. gads
				Pilī ievilkta telefona līnija.
				
				1917. - 1918.g.
				Pirmā pasaules kara laikā pils vārtu tornim tiek daļēji sagrauts 
				jumts, sadragāts mūris. No pils pazuduši greznie kamīni un 
				podiņu krāsnis, ozolkoka paneļu apšuvums no ēdamzāles sienām, 
				mēbeles, trauki...
				
				1919. gads
				Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada septembrī, krievu 
				karaspēkam atkāpjoties, Krustpils nokļuva pozīciju pirmajā 
				līnijā. 1918. gadā pili ieņēma vācu karaspēks, bet tā paša gada 
				beigās tā nonāca lielinieku rokās. 1919. gada jūnijā Krustpils 
				atbrīvošanā piedalījās Igaunijas armijas sastāvā esošie dāņu 
				brīvprātīgie karotāji. Tieši viņi vairākas dienas pilsētā 
				pildīja komandanta dienestu. Krustpilī plīvoja Dānijas karogs.
				
				1921. gads
				Novembrī Krustpils pils muižas centru ar pili un visu eku 
				kompleksu nodeva Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas 
				rīcība. Te tika izvietots Latgales artilērijas pulks. Pils tiek 
				remontēta, pielāgojot to armijas vajadzī
				
				1921.-1939. g.
				Bijušais kalpu gals tiek izmantots armijas darbinieku 
				dzīvokļiem, kungu māja darba telpām. Vārtu tornis tiek kapitāli 
				remontēts, tajā ar metāla savilcēm tiek nostiprinātas sienas.
				 
				Ugas 
				Skulmes - Mākslās Izstāde