3.C klasē
 

Vēsturiski kultūras materiāli atklātās stundas metodiskajai izstrādnei

Rīgas Pārdaugavas pamatskola  |  3.C klase  |  2026. gada 6. novembris

Skolotāja: Liene Bizūne. Mācību priekšmets: dizains un tehnoloģijas.

Stundas metodiskais raksturojums

Temats: “Mārtiņdienas maskas” — tradicionālie Mārtiņdienas tēli un maskas veidošana no māla.

Stundas veids: integrēta, praktiski orientēta dizaina un tehnoloģiju stunda ar latviešu valodas, folkloras un kultūras izziņas elementiem. Klase: 3.C. Datums: 06.11.2026. Skolotāja: Liene Bizūne.

Stundas mērķis

Veidot priekšstatu par Mārtiņdienas tradīcijām un svētku masku simboliku, iegūtās zināšanas izmantojot patstāvīgā māla maskas veidošanā.

Stundas uzdevumi

Izglītojošie: iepazīstināt ar svētku vēsturi, ķekatnieku tēliem, tautasdziesmu četrrindēm un reljefas maskas veidošanas paņēmieniem.

Attīstošie: attīstīt latviešu valodas prasmes, vērīgumu, iztēli, telpisko domāšanu un sīko motoriku; mācīt pamatot māksliniecisko izvēli.

Audzināšanas: veicināt cieņu pret Latvijas tradīcijām, roku darbu un saudzīgu attieksmi pret dabas resursiem; attīstīt cieņpilnu attieksmi pret klasesbiedru darbiem.

Plānotie sasniedzamie rezultāti

Skolēns skaidro Mārtiņdienas nozīmi, atpazīst vairākus tradicionālos masku tēlus, lasa un pārrunā latviešu tautasdziesmu četrrindes, izveido atpazīstamu māla masku un piedalās kopīgā darbu izstādē.

Materiāli un mācību līdzekļi

Prezentācija “Mārtiņu maskas”, darba lapa ar sešām tautasdziesmu četrrindēm, masku paraugi un attēli, māls, veidošanas paliktņi, steki un palīginstrumenti, prezentācijas demonstrēšanas aprīkojums.

Atklātās stundas norise

1. Motivācija un saruna ar skolēniem

Saruna par gadalaiku maiņu un latviešu gadskārtu svētkiem. Iespējamie jautājumi: “Kādus svētkus svin desmitajā novembrī?”, “Kāpēc senāk cilvēki gāja ciemos maskās?”, “Kādus masku tēlus jūs pazīstat?”. Skolotāja uzklausa bērnu pieņēmumus un sasaista tos ar stundas tematu.

2. Prezentācijas skatīšanās un tradīciju apspriešana

Skolēni skatās prezentāciju “Mārtiņu maskas”. Skolotāja iepazīstina ar Mārtiņdienu kā rudens un ziemas robežšķirtni, ķekatnieku gājieniem un svētku tēliem. Bērni aplūko attēlus, nosauc raksturīgās pazīmes un atbild uz skolotājas jautājumiem.

3. Tautasdziesmu četrrinžu lasīšana latviešu valodā

Bērni lasa latviešu tautasdziesmu četrrindes no darba lapas. Pārrunā tajās minētos tēlus, laba vēlējumus un vārdus, kas palīdz iztēloties personāžus. Visi seši teksti ievietoti tālāk sadaļā “Tautasdziesmas stundā”.

4. Simbolika un mākslinieciskā tēla izvēle

Skolotāja aicina salīdzināt tēlu raksturus: lācis — spēks, zirgs — kustība un dzīvības enerģija, kaza — auglība; putni un meža dzīvnieki atgādina par dabas pasauli. Skolēni izvēlas tēlu un izlemj, kā to atveidot ar formu, atvērumiem, izvirzījumiem un reljefām detaļām. Simboliskās nozīmes tiek apspriestas kā tautas tradīcijas interpretācijas, nevis vienīgās iespējamās nozīmes.

5. Kāpēc tieši māls?

Pirms praktiskā darba tiek pārrunāta māla dabiskā izcelsme: tas ir zemes materiāls, ar kuru cilvēki strādājuši jau izsenis. Mitrs māls ir plastisks, ļauj veidot apjomu un reljefu, bet neapdedzināta māla pārpalikumus, tos pareizi uzglabājot, var izmantot atkārtoti. Darbs ar mālu iepazīstina ar tradicionālajiem amatiem, attīsta taustes pieredzi un saudzīgu attieksmi pret materiāliem.

6. Praktiskais darbs — maskas veidošana

Skolēni izmīca mālu, veido maskas pamatni, iezīmē acis un muti, pievieno izvēlētajam tēlam raksturīgās detaļas (ausis, ragus, knābi u. c.) un veido virsmas faktūru. Skolotāja sniedz individuālas konsultācijas, pievēršot uzmanību formas noturībai, detaļu savienošanai, rūpīgumam un drošai instrumentu lietošanai.

7. Skolēnu darbu izstāde un refleksija

Gatavās maskas tiek izvietotas kopīgā izstādē. Bērni aplūko dažādos risinājumus, nosauc savus tēlus un paskaidro, pēc kurām detaļām tos var atpazīt. Refleksijas jautājumi: “Ko jaunu uzzinājāt par Mārtiņdienu?”, “Kāpēc izvēlējāties tieši šo tēlu?”, “Kas darbā ar mālu bija visinteresantākais vai grūtākais?”.

Metodiskā analīze

Stunda veidota secībā “tradīcija — vārds — simbols — materiāls — radošais darbs — publiska prezentēšana”. Prezentācija nodrošināja vizuālu atbalstu, saruna aktualizēja personīgo pieredzi, četrrinžu lasīšana stiprināja latviešu valodas prasmes, simbolikas apspriešana sagatavoja māksliniecisko ieceri, veidošana ļāva zināšanas izmantot praksē, bet izstāde noslēdza darbu ar kopīgu rezultātu izvērtēšanu.

Piezīme: minētie jautājumi un posmu formulējumi ir metodisks stundas atspoguļojums, kas balstīts sniegtajos materiālos un stundas aprakstā, nevis skolotājas teiktā stenogramma.

Vēsturiskais un kultūras konteksts

Mārtiņdiena ir latviešu tradicionālā kalendāra svētki, ko atzīmē desmitajā novembrī. Tie iezīmē rudens saimniecisko darbu noslēgumu un pāreju uz ziemu. Līdz šim laikam pabeidza galvenos lauku darbus, novāca ražu un sagatavoja saimniecību aukstajam laikam.

Svētki apvienoja pateicību par ražu, viesmīlību, tautasdziesmas un ķekatnieku gājienus. Tie bija nozīmīga tradicionālās kultūras daļa, kurā cilvēka ikdiena cieši saistījās ar gadalaiku maiņu.

Svētku tradīcijas

Īpaša loma bija Mārtiņbērniem — maskotiem svētku dalībniekiem, kuri tērpās maskās un kostīmos, gāja no mājas uz māju, dziedāja, jokoja, dejoja un vēlēja saimniekiem veselību, pārticību un labklājību. Saimnieki ciemiņus cienāja. Svētku paražās sastopams arī Mārtiņgaiļa tēls.

Maskas un tēli

Maskas ļāva svētku dalībniekiem pārtapt dzīvniekos, putnos un fantastiskos tēlos. Tradicionālajos priekšstatos šie tēli varēja saistīties ar spēku, dzīvības enerģiju, auglību, dabu, lomu maiņu un rotaļīgu ierastās kārtības apvēršanu.

Stundas prezentācijā “Mārtiņu maskas” bija minēti šādi tēli: Mārtiņgailis un Vista; Lācis; Vilks un Lapsa; Dzērve; Zirgs; Kaza un Auns; Garā sieva un Mazais vīriņš; Nāve; Budēļu tēvs.

Tautasdziesmas stundā

Latviešu tautasdziesmu četrrindes iepazīstina bērnus ar svētku tēliem, tēlainu valodu un laba vēlējumiem. Tālāk ievietoti seši teksti no iesniegtās darba lapas; otrā teksta rokraksta papildinājums ir iekļauts pēdējā rindā.

Mārtiņam pilns stallītis
Sirmu, bēru kumeliņu;
Es tev lūdzu, Mārtiņ, brāl’,
Dod man vienu ceļa zirgu.

Kur tu teci, Mārtiņbērn,
Ar to lāča kažociņu?
— Teci uz to kaimiņmāju
Visus bērnus dancināt.

Mārtiņbērnu kaza lēca
Pa augstiem kalniņiem,
Nes sētai svētībiņu,
Nes mātei veselību.

Mārtiņa gailītis,
Tas skaistais putniņš:
Zeltīti spārniņi,
Sudraba aste.

Mārtiņš brauc ar kamanām,
Sudrabotiem zirgiem,
Zelta groži rociņā,
Sudrabiņa pātagdziņa.

Vilks ar lapsu roku rokā
Mārtiņdienu sagaidīja;
Viens otram asti pina,
Lai ziemā nenosaltu.

Pedagoģiskā nozīme un saikne ar stundu

Mārtiņdienas izzināšana ļauj apvienot Latvijas kultūras mantojuma iepazīšanu, latviešu valodas attīstīšanu, māksliniecisko jaunradi un praktiskas materiālu apstrādes prasmes. Atklātajā stundā 3.C klases skolēni iepazina svētku tēlus, izmantoja prezentāciju un tautasdziesmu četrrindes un pēc tam veidoja savas māla maskas.

Darba gaitā skolēni izvēlējās tēlu, pārdomāja tā atpazīstamās pazīmes un atveidoja tās veidojumā — ar formu, reljefu, acu, deguna, mutes, ausu vai ragu detaļām. Gatavo darbu demonstrēšana uzskatāmi parādīja tradīcijas un individuālas radošās ieceres savienojumu.

Metodiskais secinājums: praktiska maskas veidošana padara folkloras tematu konkrētu un saprotamu jaunāko klašu skolēniem, veicina apzinātu mākslinieciskā tēla izvēli un attīsta sīko motoriku, iztēli un prasmi prezentēt darba rezultātu.

    07.11.2026