9. – 12. kl. skol.

2. posma

9:50 - 12:30 - 401. kab.

Skolotāji, kas gatavoja olimpiādei - Pāvels Birjukovs

Dalībnieki: 9.A, 9.B kl. skolēni

1. Ksenija Galuščaka

2. Artemijs Logins

3. Averčenko Severīns

4. Aleksejs Riks

5. Kirills Kubarko

T. Moisejeva - olimpiādes vadītāja

I. Kozlova - olimpiādes novērotāja

VALSTS FIZIKAS OLIMPIĀDES SATURS

TEMATISKAIS PLĀNOJUMS

VALSTS FIZIKAS OLIMPIĀDES 2. UN 3. POSMA UZDEVUMIEM

Tematiskais plānojums aptver Valsts fizikas olimpiādes II un III posma fizikas satura tematus un to
raksturojumu. Tematu ierobežojums pa klasēm pieļauj, ka katras nākamās klases uzdevumi ietver arī
iepriekšējo klašu tematiku.
• II posms tiek organizēts tiešsaistē, kas nosaka piedāvāto uzdevumu struktūru, atbilžu noformēšanas un
ievadīšanas veidu. II posma saturs pamatā nepārsniedz skolas fizikas priekšmeta standarta un
paraugprogrammas prasības.
• III posms tiek organizēts klātienē un to veido gan teorētiskā, gan eksperimentālā daļa. III posma saturs
var pārsniegt skolas fizikas kursa standarta un paraugprogrammas prasības, iekļaujot kādu satura
jautājumu, kas atbilst starptautiskās fizikas olimpiādes programmai (norādīti kursīvā un pasvītroti).
Kursīvā norādīti satura jautājumi, kas uz olimpiādes II posma norises brīdi atbilstoši skolas fizikas kursa
paraugprogrammai, vēl attiecīgajā laikā nav mācīti. Tos izmanto III posma uzdevumu sagatavošanā attiecīgajā
klasē un nākamo klašu II posma uzdevumu sagatavošanā.
• Uzdevumu risināšanai nepieciešamās konstantes vai cita nepieciešamā informācija dota uzdevuma
tekstā. Uzdevumu risināšanas laikā ir atļauts lietot tikai olimpiādes organizatoru sagatavoto un ieteikto
informatīvo materiālu – piemēram fizikas un matemātikas formulu lapas.

EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA
(attiecas tikai uz III posmu)
Tematisko bāzi eksperimentālajiem uzdevumiem veido programmas teorētiskā daļa atbilstoši tematiskajam
plānojumam. Eksperimentālajos uzdevumos ir iekļauti mērījumi. Uz 9. klašu skolēniem attiecas tikai

EKSPERIMENTĀLĀS DAĻAS 1., 2., 3., 4., 5., 8., 9. un 10. punkts (neattiecas 6. un 7. punkts).
1. Skolēnam jāapzinās, ka mērinstrumenti ietekmē mērījumus.
2. Tiek prasītas zināšanas par izplatītākajām to fizikālo lielumu mērīšanas metodēm, kuri minēti
tematiskajā plānojumā.
3. Tiek prasītas zināšanas par vienkāršākajiem un izplatītākajiem laboratorijas instrumentiem (piem.,
termometri; hronometri; sprieguma, strāvas, pretestības mērītāji; potenciometri; vienkāršākās optiskās
ierīces u.c.).
4. Skolēnam pēc iepazīšanās ar atbilstošo aprakstu jāprot lietot arī sarežģītākas mērierīces (piem.,
universālos analogos un digitālos multimetrus, elektroniskos svarus, elektroniskos termometrus u.c.).
5. Skolēnam jāprot noteikt kļūdu avotus un novērtēt to ietekmi uz gala rezultātiem.
6. Skolēnam jāzina, kas ir absolūtā un relatīvā kļūda, mērinstrumenta kļūda, atsevišķa mērījuma kļūda,
vairāku mērījumu sērijas kļūda.
7. Skolēnam jāprot pārveidot iegūto atkarību lineārā formā, attiecīgi izvēloties mainīgos lielumus, un
aproksimēt ar taisni eksperimentālos punktus.
8. Skolēnam jāprot izmantot milimetru papīru ar dažādiem mērogiem.
9. Skolēnam jāprot pareizi noapaļot un uzrakstīt gala rezultātu (-s) un kļūdu(-as) ar pareizu zīmīgo ciparu
skaitu.
10. Skolēnam jābūt pamatzināšanām darba drošības tehnikā. (Ja eksperimentālajā iekārtā tiek iekļautas
bīstamas ierīces, atbilstošais brīdinājums ir norādīts eksperimentālā uzdevuma aprakstā).

9. klase

• Ķermeņa vienmērīga taisnlīnijas kustība, tās raksturlielumi: ātrums, trajektorija, ceļš. Ķermeņa
nevienmērīga kustība: vidējais ātrums, momentānais ātrums, ceļš. Kustības raksturlielumu grafiskais
attēlojums (ceļš, ātrums, laiks)
• Svārstību kustības raksturlielumi: amplitūda, periods un frekvence. Svārstību kustības frekvences
noteikšana atkarībā no svārstību perioda, no svārstību skaita un otrādi. Skaņas izplatīšanās ātrums.
Skaņas skaļums un skaņas augstums, infraskaņa un ultraskaņa (kvalitatīvi).
• Ķermeņu mijiedarbība un spēki – smaguma spēks, svars, berzes spēks. Inerce, gravitācija (kvalitatīvi).
Spēku saskaitīšana, ja tie darbojas pa vienu taisni.
• Vielas masa, tilpums un blīvums. Spiediens, spiediens šķidrumos, atmosfēras spiediens. Arhimēda
spēks. Ķermeņu peldēšanas nosacījumi.
• Mehāniskais darbs, jauda, enerģija. Ķermeņa kinētiskā, potenciālā un pilnā mehāniskā enerģija.
Enerģijas nezūdamības likums.
• Siltuma pārneses veidi: siltumvadīšana, konvekcija un siltumstarojums (kvalitatīvi). Siltuma daudzums.
Temperatūra. Vielas īpatnējā siltumietilpība, īpatnējais kušanas siltums, īpatnējais iztvaikošanas
siltums. Īpatnējais kurināmā sadegšanas siltums. Vielu kušana, sacietēšana, vārīšanās, iztvaikošana un
kondensēšanās.
• Ķermeņu elektrizācija. Uzlādētu ķermeņu mijiedarbība. Elektrostatiskā indukcija. Elektriskās strāvas
stiprums, spriegums. Oma likums ķēdes posmam.
• Vadītāju virknes un paralēlais slēgums. Elektriskās strāvas darbs un jauda. Elektroenerģijas patēriņš.
• Patstāvīgais magnēts, magnētiskais lauks, magnētiskā lauka līnijas, magnēta pols, elektromagnēts,
spole (kvalitatīvi).
• Elektromagnētisko viļņu garums, frekvence un ātrums. Elektromagnētisko viļņu lietojums (kvalitatīvi).
• Gaismas izplatīšanās ātrums. Gaismas atstarošanās likums. Gaismas laušana (kvalitatīvi). Attēlu
iegūšana plakanos spoguļos, savācējlēcās un izkliedētājlēcās. Lēcas fokuss un optiskais stiprums.
Gaismas un krāsas, baltās gaismas spektrs (kvalitatīvi).
• Lietderības koeficients.
• Elastības spēks, gaisa pretestība, virsmas reakcijas spēks (kvalitatīvi).
• Vadītāja pretestības atkarība no vadītāja materiāla garuma un šķērsgriezuma laukuma. Vadītāju
jauktais slēgums.
• Lēcas formula. Pilnīga iekšējā atstarošanās.